DIRECTIONS OF CHILDCARE DE-INSTITUTIONALIZATION IN LATVIA

##plugins.themes.bootstrap3.article.main##

##plugins.themes.bootstrap3.article.sidebar##

Published: Dec 1, 2021

  Aurelija Motiejunaite

Abstract

The right of each child to grow up in the family is a fundamental right. Placing a child to a care institution is based on specific circumstances. After the war, it happened because the child's parents were dead, emigrated or deported. However, the fact that nowadays there is such a large number of childcare institutions in Latvia obliges the state to seek a solution for the realization of children's rights. The UN Committee on the Rights of the Child has developed recommendations for providing children who are out of the family with the opportunity to grow in a family or in a similar environment. For Latvia, the Ministry of Welfare of the Republic of Latvia has elaborated an action plan for the implementation of de-institutionalization in 2015-2020. De-institutionalization is the creation of a service system that provides a person with limited self-care possibilities with the support they need to live at home or in a family environment. An important part of this plan is to guarantee that every child grows up in a family. The problem consists in the preventive work with families, so that the number of children removed from the biological families can be drastically reduced. The novelty of the study is the analysis of practice in other countries and its application in Latvia, as well as the improvement of legal regulation.

How to Cite

Motiejunaite, A. (2021). DIRECTIONS OF CHILDCARE DE-INSTITUTIONALIZATION IN LATVIA. Baltic Journal of Legal and Social Sciences, (2), 28-37. Retrieved from http://baltijapublishing.lv/index.php/bjlss/article/view/1302
Article views: 69 | PDF Downloads: 50

##plugins.themes.bootstrap3.article.details##

Keywords

children's rights, de-institutionalisation, family, family environment, foster families, guardian

References
1. Ievērojami samazinājies bērnu skaits bērnu skaits bērnunamos, turpina meklēt audžuģimenes. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/ieverojami-samazinajies-bernuskaits-bernunamos-turpina-meklet-audzugimenes.a285179/.
2. ANO Bērnu tiesību konvencija. Starptautiskais dokuments. 1989. gada 20. novembris, Latvija ratificējusi 14.05.1992., Latvijas Vēstnesis Nr. 237.
3. UN Committee on the Rights of the Children. General comment No. 14 on the right of the child to have his or her best interests taken as a primary consideration (art.3.para1.).p.132.
4. Joseph S., McBeth A. (2010). Research Handbook on International Human Rights Law. Edward Elgar Publishing, Northampton, USA, 2010. p. 326.
5. Pranka, M., Millere, J. (2009). Analīze par situāciju Latvijā bērnu tiesību aizsardzības jomā bērniem, kas atrodas ārpus ģimenes aprūpē un bērniem, kuriem pastāv risks zaudēt savas ģimenes aprūpi. Pieejams: https://www.sosbernuciemati.lv/.../bd4ccbac429d56327f0e54356293c2d73642bf75.
6. Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 1922. gada 15. februārī, spēkā 1922. gada 07. novembrī, atjaunota spēkā no 1993. gada 1. jūlija, Latvijas Vēstnesis Nr. 43, ar grozījumiem līdz 19.05.2016.
7. Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa: cilvēka pamattiesības / zinātniskais vadītājs R. Balodis. (2011). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 863 lpp.
8. Tamar, E. A (2004). Positive Right to Protection fo r Children, Yale Human Rights and Development. Law Journal, VoL 7,2004, p. 50.
9. Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieņemts 1998. gada 19. jūnijā, spēkā no 22.07.1998, Latvijas Vēstnesis Nr. 199/200 (1260/1261), ar grozījumiem līdz 03.05.2018.
10. Civillikums. Ģimenes tiesības. Pieņemts 1937. gada 28. janvārī, spēkā no 01.09.1992., Valdības Vēstnesis Nr.41, ar grozījumiem līdz 29.10.2015.
11. Bāriņtiesas likums. Pieņemts 2006. gada 22. jūnijā, spēkā no 01.01.2007, Latvijas Vēstnesis Nr. 107 (3475), ar grozījumiem līdz 01.11.2018.
12. Jansons, J. Tiesībsargs: būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā.//Jurista Vārds Nr. 23, 2013. gada 11. jūnijs. Pieejams: http://www.juristavards.lv/.../257341-tiesibsargs-butiskas-problemas-saskatu-la...
13. Rokasgrāmata par Eiropas tiesību aktiem bērnu tiesību jomā. Pieejams: http://www.echr.coe.int/Documents/Handbook_rights_child_LAV.PDF
14. 2009. gadā ANO Ģenerālā asamblejas rezolūcija „Vadlīnijas bērnu alternatīvai aprūpei.” Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf
15. Demuth, S., Brown, S.L. (2004). Family structure, family processes and adolescent delinquency: the significance of parental absence versus parental gender. Journal of Research in Crime and Delinquency, 41 (1), p. 63.
16. Wragg, T. (2013). Family law. London: Sweet & Maxwell, p.255.
17. Levits, E. Ģimene ir viena no sabiedrības pamatvērtībām. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/270851-egils-levits.doc.
18. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Eiropas Padome. 1950. gada 4. novembris, Latvija ratificējusi 27.06.1997., Latvijas Vēstnesis Nr. 143/144.
19. Berger, L.M. Fon, S.A. (2015). The Role of the Family and Family-Centered Programs and Policies. The Future of Children, Vol. 25, No. p. 176.
20. 2009. gadā ANO Ģenerālā asamblejas rezolūcija „Vadlīnijas bērnu alternatīvai aprūpei.” Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf
21. Ceļmale L. Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē.//Jurista Vārds, Nr. 24, 2017. gada 6. jūnijs. Pieejams: http://www.juristavards.lv/.../270809-berna-labako-interesuprincips- un-ta-piemerosana-pra...
22. Baltā grāmata. Latvija: sociālās labklājības sistēmas reformu projekts. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/normativie_akti/baltagramata.doc
23. Vēbers, J. (2000). Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības (26.-51., 114.- 125., 140.-176.p.). Rīga: Mans īpašums, 174 lpp.
24. Tieslietu ministrija sauc jauno aizbildnības kārtību par atbilstošāku bērna interesēm. Pieejams:http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tm-sauc-jauno-aizbildnibas-kartibu-paratbilstosaku-berna-interesem.a118109/.
25. Juridisko terminu vārdnīca.(1998). Autoru kol.: V. Dubure., A. Fogels, I. Fridrihsons, u.c. Rīga: Nordik, 302 lpp.
26. UN General Assemblys docyment A World Fit for Children. Pieejams: https://www.unicef.org/specialsession/docs_new/.../wffc-en.pdf
27. Barber, J.G., Delfabbro, P.H. (2003). Placement stability and the psychosocial well-being of children in foster care. Research on Social Work Practice, 13 (4), p. 417.
28. Quality4Children standarti bērnu ārpusģimenes aprūpei Eiropā. Pieejams: http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/quality4children_/
29. Ministru kabineta noteikumi Nr.354 „Audžuģimenes noteikumi”. Pieņemti 26.06.2018. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, 29. 06. 2018, Nr. 129 (6215).
30. Brikmane, E. Ievieš specializētās audžuģimenes un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus. Pieejama:https://lvportals.lv/skaidrojumi/296963-ievies-specializetas-audzugimenes-unarpusgimenes-aprupes-atbalsta-centrus-2018.
31. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 354 „Audžuģimenes noteikumi”. Pieņemti 2018. gada 26. jūnijā, spēka no 01.07.2018, Latvijas Vēstnesis Nr. 129
32. Douglas, G. (2004). Family Law. London: Oxford, p. 127.
33. Bāriņtiesas likums. Pieņemts 2006. gada 22. jūnijā, spēkā no 01.01.2007, Latvijas Vēstnesis Nr. 107 (3475), ar grozījumiem līdz 01.11.2018.
34. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 563 „Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi”. Pieņemti 2018. gada 04. septembrī, spēkā no 13.09.2018, Latvijas Vēstnesis Nr. 181.
35. Specializētās audžuģimenes - ārpusģimenes aprūpes modeļa attīstība Latvijā. (2017). Rīga: Sociālo pakalpojumu aģentūra, 111. lpp.