THREE SEAS: LESSONS FROM SOCIOLOGIST RESEARCH. COOPERATION BETWEEN LATVIAN AND CENTRAL EUROPEAN SCIENTISTS IN THE SOCIOLOGY OF ETHNICITY
##plugins.themes.bootstrap3.article.main##
##plugins.themes.bootstrap3.article.sidebar##
Published:
May 30, 2024
Abstract
Latvia has been a multicultural and multiethnic country throughout its long history. At the moment, the proportion of ethnic Latvians is approximately 62% of its population, and representatives of ethnic minorities - 38%. To a large extent, such ethnic diversity is the result of a long historical stay in other state formations, multi-ethnic empires and states. But during the periods of Latvian national statehood (1918–1940 and since 1991) there was an increase in the share of ethnic Latvians and a decrease in the share of ethnic minorities. For the Latvian state and society, this ethnic diversity has always been in the focus of public debate, political controversy and scientific interest. In this part of the monograph, the authors show the results of the interaction of scientists from Latvia and Central and Eastern Europe on the sociological analysis of the ethnic diversity of Latvia and its individual regions. The choice of this focus of analysis is due to the fact that Latvia, to one degree or another, has historically been included in the geopolitical space of Eastern Europe, which is now increasingly called the Three Seas region. Having a unique historical experience of integrating ethnic diversity, Latvia at the same time absorbs many political, cultural and intellectual practices that express the originality of the countries of the Three Seas region in the ethnic integration of their population. The authors provide data on joint scientific projects, organized scientific conferences. A brief analysis of scientific publications on multi-ethnicity in Latvia, prepared as a result of scientific interaction between Latvian sociologists and representatives of science from Central Europe, is given.
How to Cite
Volkov, V., & Rublovskis, R. (2024). THREE SEAS: LESSONS FROM SOCIOLOGIST RESEARCH. COOPERATION BETWEEN LATVIAN AND CENTRAL EUROPEAN SCIENTISTS IN THE SOCIOLOGY OF ETHNICITY. Baltic Journal of Legal and Social Sciences, 2(2), 117-124. https://doi.org/10.30525/2592-8813-2024-2-2-11
##plugins.themes.bootstrap3.article.details##
Keywords
multicultural and multiethnic country, Central Europe, Latvian sociologists
References
1. Apine I. (1998) Latvijas minoritāšu apziņa ceļā uz pilsonisko nāciju. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 247–259.
2. Apine I. (1995) Latvijas minoritātes integrācijas procesa kontekstā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 66–83.
3. Arhivēta kopija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. decembrī. (2023) Retrieved from: https://stat.gov.lv/lv/meklet?Search=%22%22&DataSource=%22data%22& Type=%5B%22table%22%2C%22other_format%22%5D (17.9.2023)
4. Bobryk А. (2009) Polityka Polski wobec państw nadbałtyckich. – Gil A., Kapuśniak T. (red.) Polityka wschodnia Polski. Uwarunkowania, koncepcje, realizacja. Lublin-Warszawa: Instytut Europy Środkowo-Wschodniej, pp. 251–266.
5. Bobryk А. (red.) (2007) Życie społeczne Polaków na Wschodzie. Wybrane zagadnienia. Siedlce: Archiwum Państwowe w Siedlcach, Stowarzyszenie „Wspólnota Polska” oddział w Siedlcach.
6. Brubaker R. (2009) Nationalism reframed. Nationhood and the national question in the New Europe. Cambridge: Cambridge University Press.
7. Csergő Z., Vangelov О., Vizi В. (2017) Minority Inclusion in Central and Eastern Europe: Changes and Continuities in the European Framework. – Intersections. East European Journal of Society and Politics, Vol. 3, No. 4, pp. 5–16.
8. Dati par valodu prasmi. (2023) Retrieved from: http://www.vvk.lv/ index.php?sadala=129&id=363 (17.9.2023)
9. Dribins L. (1998) Politiskā nācija jeb valststauta: idejas vēsture un mūsdienu izpratne. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. pp. 84–97.
10. Druviete I. (1995) Lingvistiskās cilvēktiesības Latvijā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 103–112.
11. Ehala M., Zabrodskaja A. (2013) Measuring ethnolinguistic vitality of the largest ethnic groups in the Baltic states. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 8, pp. 4–30.
12. Hallika K. (1995) Etniskas attiecības Igaunijā starptautiskajā kontekstā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 37–49.
13. Hirša D. (1998) Valodas politika un valodu apguve. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 150–163.
14. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022. (2023) Retrieved from: https://geo.stat.gov.lv/stage2/ (17.9.2023)
15. Isakov S. G. (2008) Put dlinoyu v 1000 let. Russkie v Estonii. Istoriya kultury. Tallinn.
16. J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijа. (2023) Retrieved from: https://www.dpolvsk.lv/(17.9.2023)
17. Jakaitiene E. (1995) Valodas situācija un valodas politika Lietuvā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 200–204.
18. Jēkabsons Ē. (1999) Poles in Latvia. Retrieved from: https://web.archive.org/ web/20110616182618/http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=100&Itemid=458
19. Kaplāne S.S., Breidijs H.E. (1995) Igaunija: divu kopienu raksturojums. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 7–36.
20. Kasatkina N. (2000) Strategii akkulturacii v etnicheskih gruppah Litvi. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 77–93.
21. Kirch A. (1998) Social integration of loyal non-Estonians in Estonia. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 203–231.
22. Kosinski L. A. (1969) Changes in the Ethnic Structure in East-Central Europe, 1930-1960. Geographical Review, Vol. 59, No. 3, pp. 388–402.
23. Kretalov D. (2013) Defining Roma as an ethnic group: problematic issues and assumptions. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 9, pp. 69–95.
24. Kuzmitskayte L. (1998) Kontseptsiya natsii: proiskhozhdeniye, kul'tura, gosudarstvo, soznaniye. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. pp. 30–35.
25. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības (Datums=01.07.2022). (2023) Retrieved from: https://www.pmlp.gov.lv/lv/ media/9161/download (17.9.2023)
26. Liguta T. (2000) Vai skolu dalījums pēc mācībvalodas ir šķērslis integrācijai? – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 357 – 367.
27. Meklēšanas rezultāti. (2023) Retrieved from: https://stat.gov.lv/lv/meklet?Search= %22%22&DataSource=%22data%22&Type=%5B%22table%22%2C%22other_format%22%5D (17.9.2023)
28. Muižnieks N. (1995) Etniskā stratifikācija Latvijā: padomju laikā un tagad. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 113 – 121.
29. Nikiforov, I. (2011) Ot russkoy shkoly do shkoly dlya russkikh. Retrieved from: https://ilja-nikiforov.livejournal.com/68376.html
30. Nosková H. (2014) National minorities in the Czech borderland under the pressure of economic changes and sovietization in the second half 20th century (using the example of the former district of Vejprty). Ethnicity: Ethnic Identities and National State, No. 10, pp. 61–74.
31. Papp A. Z. (2014) Hidden ethnic inequalities. A possible global educational exploration using PISA. Ethnicity: Ethnic Identities and National State, No. 10, pp. 4–40.
32. Poleshchuk, V.V. (2013) Russkiye v Baltiyskom obshchestvenno-politicheskom diskurse. Poleshchuk V.V., Stepanov V.V. (ed.) Etnicheskaya politika v stranakh Baltii. Moskva: Institut etnologii i antropologii im. N.N. Miklukho-Maklaya RAN, pp. 24–38 .
33. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija. (2023) Retrieved from:http://www.rezpvsk.lv/ (17.9.2023)
34. Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola. (2023) http://ikpvs.edu.lv/ (17.9.2023)
35. Ruutsoo R. (2000) National state and Educational Policy: The Estonian Case in the Post-soviet Environment. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 13–46.
36. Sprūds A., Vargulis M. (ed.) (2022) Trīs Jūru Iniciatīva. Nacionālo Perspektīvu Kartēšana. Rīga, Latvijas Ārpolitikas Institūts.
37. Stroschein S. (2012) Ethnic Struggle, Coexistence, and Democratization in Eastern Europe. New York: Cambridge University Press.
38. Szelényi B. A. (2007) From Minority to Übermensch: The Social Roots of Ethnic Conflict in the German Diaspora of Hungary, Romania and Slovakia. Past & Present, No. 196, pp. 215–251
39. Vēbers E. (2000) Latvijas sabiedrības integrācijas etnopolitiska dimensija. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 13–46.
40. Volkov V. (2013) Identities of ethnic minorities as a object of sociological analysis. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 9, pp. 4–21.
41. Volkov V. (2012) The collective identity of the Poles of present-day Daugavpils: the issues for historical reconciliation with the Latvians and Russians. – Kurczewski J. (ed.) Socjologia pojednania. Cracow,pp. 171–184.
42. Volkov V., Kurczewski J. (2012) Polacy, Lotysze i Rosjanie dzisiejszego Daugavpils: zagadnienie historycznego pojednania. – Kurczewski J., Herman A. (eds.) Antagonizm i pojednanie w srodowiskach wielokulturowych. Gdansk: Slowo/obraz terytoria, pp. 215–270.
43. Volkov V., Kurchevskyi Ya. (2017) Poliaky, latviitsi i rosiiany nynishnoho Dauhavpilsa: problema istorychnoho prymyrennia. – Kurchevskyi Ya., Herman O. (eds.) Antahonizm i prymyrennia u polikulturnykh seredovyshchakh. Kyiv: Nika-Tsentr, rr. 258–301.
44. Volkov V., Kurczewski J. (2013) The Latvians, Russians and Poles of Present-Day Daugavpils: Integration, Acculturation and Historic Reconciliation. Rīga: Zinātne.
45. Volkovs V. (2000) Krievvalodīgās jaunatnes dzimtas valodas vieta integrācijas procesā Latvijā. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 251–267.
2. Apine I. (1995) Latvijas minoritātes integrācijas procesa kontekstā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 66–83.
3. Arhivēta kopija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. decembrī. (2023) Retrieved from: https://stat.gov.lv/lv/meklet?Search=%22%22&DataSource=%22data%22& Type=%5B%22table%22%2C%22other_format%22%5D (17.9.2023)
4. Bobryk А. (2009) Polityka Polski wobec państw nadbałtyckich. – Gil A., Kapuśniak T. (red.) Polityka wschodnia Polski. Uwarunkowania, koncepcje, realizacja. Lublin-Warszawa: Instytut Europy Środkowo-Wschodniej, pp. 251–266.
5. Bobryk А. (red.) (2007) Życie społeczne Polaków na Wschodzie. Wybrane zagadnienia. Siedlce: Archiwum Państwowe w Siedlcach, Stowarzyszenie „Wspólnota Polska” oddział w Siedlcach.
6. Brubaker R. (2009) Nationalism reframed. Nationhood and the national question in the New Europe. Cambridge: Cambridge University Press.
7. Csergő Z., Vangelov О., Vizi В. (2017) Minority Inclusion in Central and Eastern Europe: Changes and Continuities in the European Framework. – Intersections. East European Journal of Society and Politics, Vol. 3, No. 4, pp. 5–16.
8. Dati par valodu prasmi. (2023) Retrieved from: http://www.vvk.lv/ index.php?sadala=129&id=363 (17.9.2023)
9. Dribins L. (1998) Politiskā nācija jeb valststauta: idejas vēsture un mūsdienu izpratne. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. pp. 84–97.
10. Druviete I. (1995) Lingvistiskās cilvēktiesības Latvijā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 103–112.
11. Ehala M., Zabrodskaja A. (2013) Measuring ethnolinguistic vitality of the largest ethnic groups in the Baltic states. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 8, pp. 4–30.
12. Hallika K. (1995) Etniskas attiecības Igaunijā starptautiskajā kontekstā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 37–49.
13. Hirša D. (1998) Valodas politika un valodu apguve. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 150–163.
14. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022. (2023) Retrieved from: https://geo.stat.gov.lv/stage2/ (17.9.2023)
15. Isakov S. G. (2008) Put dlinoyu v 1000 let. Russkie v Estonii. Istoriya kultury. Tallinn.
16. J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijа. (2023) Retrieved from: https://www.dpolvsk.lv/(17.9.2023)
17. Jakaitiene E. (1995) Valodas situācija un valodas politika Lietuvā. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 200–204.
18. Jēkabsons Ē. (1999) Poles in Latvia. Retrieved from: https://web.archive.org/ web/20110616182618/http://www.li.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=100&Itemid=458
19. Kaplāne S.S., Breidijs H.E. (1995) Igaunija: divu kopienu raksturojums. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 7–36.
20. Kasatkina N. (2000) Strategii akkulturacii v etnicheskih gruppah Litvi. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 77–93.
21. Kirch A. (1998) Social integration of loyal non-Estonians in Estonia. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 203–231.
22. Kosinski L. A. (1969) Changes in the Ethnic Structure in East-Central Europe, 1930-1960. Geographical Review, Vol. 59, No. 3, pp. 388–402.
23. Kretalov D. (2013) Defining Roma as an ethnic group: problematic issues and assumptions. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 9, pp. 69–95.
24. Kuzmitskayte L. (1998) Kontseptsiya natsii: proiskhozhdeniye, kul'tura, gosudarstvo, soznaniye. – Vēbers E. (ed.) Pilsoniskā apziņa. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts. pp. 30–35.
25. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības (Datums=01.07.2022). (2023) Retrieved from: https://www.pmlp.gov.lv/lv/ media/9161/download (17.9.2023)
26. Liguta T. (2000) Vai skolu dalījums pēc mācībvalodas ir šķērslis integrācijai? – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 357 – 367.
27. Meklēšanas rezultāti. (2023) Retrieved from: https://stat.gov.lv/lv/meklet?Search= %22%22&DataSource=%22data%22&Type=%5B%22table%22%2C%22other_format%22%5D (17.9.2023)
28. Muižnieks N. (1995) Etniskā stratifikācija Latvijā: padomju laikā un tagad. –Vēbers E., Kārkliņa R. (eds.) Nacionālā politika Baltijas valstīs. Rīga: Zinātne, pp. 113 – 121.
29. Nikiforov, I. (2011) Ot russkoy shkoly do shkoly dlya russkikh. Retrieved from: https://ilja-nikiforov.livejournal.com/68376.html
30. Nosková H. (2014) National minorities in the Czech borderland under the pressure of economic changes and sovietization in the second half 20th century (using the example of the former district of Vejprty). Ethnicity: Ethnic Identities and National State, No. 10, pp. 61–74.
31. Papp A. Z. (2014) Hidden ethnic inequalities. A possible global educational exploration using PISA. Ethnicity: Ethnic Identities and National State, No. 10, pp. 4–40.
32. Poleshchuk, V.V. (2013) Russkiye v Baltiyskom obshchestvenno-politicheskom diskurse. Poleshchuk V.V., Stepanov V.V. (ed.) Etnicheskaya politika v stranakh Baltii. Moskva: Institut etnologii i antropologii im. N.N. Miklukho-Maklaya RAN, pp. 24–38 .
33. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija. (2023) Retrieved from:http://www.rezpvsk.lv/ (17.9.2023)
34. Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola. (2023) http://ikpvs.edu.lv/ (17.9.2023)
35. Ruutsoo R. (2000) National state and Educational Policy: The Estonian Case in the Post-soviet Environment. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 13–46.
36. Sprūds A., Vargulis M. (ed.) (2022) Trīs Jūru Iniciatīva. Nacionālo Perspektīvu Kartēšana. Rīga, Latvijas Ārpolitikas Institūts.
37. Stroschein S. (2012) Ethnic Struggle, Coexistence, and Democratization in Eastern Europe. New York: Cambridge University Press.
38. Szelényi B. A. (2007) From Minority to Übermensch: The Social Roots of Ethnic Conflict in the German Diaspora of Hungary, Romania and Slovakia. Past & Present, No. 196, pp. 215–251
39. Vēbers E. (2000) Latvijas sabiedrības integrācijas etnopolitiska dimensija. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 13–46.
40. Volkov V. (2013) Identities of ethnic minorities as a object of sociological analysis. Ethnicity: Ethnic Diversity and Ethnic Studies, No. 9, pp. 4–21.
41. Volkov V. (2012) The collective identity of the Poles of present-day Daugavpils: the issues for historical reconciliation with the Latvians and Russians. – Kurczewski J. (ed.) Socjologia pojednania. Cracow,pp. 171–184.
42. Volkov V., Kurczewski J. (2012) Polacy, Lotysze i Rosjanie dzisiejszego Daugavpils: zagadnienie historycznego pojednania. – Kurczewski J., Herman A. (eds.) Antagonizm i pojednanie w srodowiskach wielokulturowych. Gdansk: Slowo/obraz terytoria, pp. 215–270.
43. Volkov V., Kurchevskyi Ya. (2017) Poliaky, latviitsi i rosiiany nynishnoho Dauhavpilsa: problema istorychnoho prymyrennia. – Kurchevskyi Ya., Herman O. (eds.) Antahonizm i prymyrennia u polikulturnykh seredovyshchakh. Kyiv: Nika-Tsentr, rr. 258–301.
44. Volkov V., Kurczewski J. (2013) The Latvians, Russians and Poles of Present-Day Daugavpils: Integration, Acculturation and Historic Reconciliation. Rīga: Zinātne.
45. Volkovs V. (2000) Krievvalodīgās jaunatnes dzimtas valodas vieta integrācijas procesā Latvijā. – Vēbers E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 251–267.